12. Dvādasakanipāto

1. Sīlavattheragāthā

608.

‘‘Sīlamevidha sikkhetha, asmiṃ loke susikkhitaṃ;

Sīlaṃ hi sabbasampattiṃ, upanāmeti sevitaṃ.

609.

‘‘Sīlaṃ rakkheyya medhāvī, patthayāno tayo sukhe;

Pasaṃsaṃ vittilābhañca, pecca sagge pamodanaṃ [pecca sagge ca modanaṃ (sī. pī.)].

610.

‘‘Sīlavā hi bahū mitte, saññamenādhigacchati;

Dussīlo pana mittehi, dhaṃsate pāpamācaraṃ.

611.

‘‘Avaṇṇañca akittiñca, dussīlo labhate naro;

Vaṇṇaṃ kittiṃ pasaṃsañca, sadā labhati sīlavā.

612.

‘‘Ādi sīlaṃ patiṭṭhā ca, kalyāṇānañca mātukaṃ;

Pamukhaṃ sabbadhammānaṃ, tasmā sīlaṃ visodhaye.

613.

‘‘Velā ca saṃvaraṃ sīlaṃ [saṃvaro sīlaṃ (sī.), saṃvarasīlaṃ (sī. aṭṭha.)], cittassa abhihāsanaṃ;

Titthañca sabbabuddhānaṃ, tasmā sīlaṃ visodhaye.

614.

‘‘Sīlaṃ balaṃ appaṭimaṃ, sīlaṃ āvudhamuttamaṃ;

Sīlamābharaṇaṃ seṭṭhaṃ, sīlaṃ kavacamabbhutaṃ.

615.

‘‘Sīlaṃ setu mahesakkho, sīlaṃ gandho anuttaro;

Sīlaṃ vilepanaṃ seṭṭhaṃ, yena vāti disodisaṃ.

616.

‘‘Sīlaṃ sambalamevaggaṃ, sīlaṃ pātheyyamuttamaṃ;

Sīlaṃ seṭṭho ativāho, yena yāti disodisaṃ.

617.

‘‘Idheva nindaṃ labhati, peccāpāye ca dummano;

Sabbattha dummano bālo, sīlesu asamāhito.

618.

‘‘Idheva kittiṃ labhati, pecca sagge ca summano;

Sabbattha sumano dhīro, sīlesu susamāhito.

619.

‘‘Sīlameva idha aggaṃ, paññavā pana uttamo;

Manussesu ca devesu, sīlapaññāṇato jaya’’nti.

… Sīlavo thero….

2. Sunītattheragāthā

620.

‘‘Nīce kulamhi jātohaṃ, daliddo appabhojano;

Hīnakammaṃ [hīnaṃ kammaṃ (syā.)] mamaṃ āsi, ahosiṃ pupphachaḍḍako.

621.

‘‘Jigucchito manussānaṃ, paribhūto ca vambhito;

Nīcaṃ manaṃ karitvāna, vandissaṃ bahukaṃ janaṃ.

622.

‘‘Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ, bhikkhusaṅghapurakkhataṃ;

Pavisantaṃ mahāvīraṃ, magadhānaṃ puruttamaṃ.

623.

‘‘Nikkhipitvāna byābhaṅgiṃ, vandituṃ upasaṅkamiṃ;

Mameva anukampāya, aṭṭhāsi purisuttamo.

624.

‘‘Vanditvā satthuno pāde, ekamantaṃ ṭhito tadā;

Pabbajjaṃ ahamāyāciṃ, sabbasattānamuttamaṃ.

625.

‘‘Tato kāruṇiko satthā, sabbalokānukampako;

‘Ehi bhikkhū’ti maṃ āha, sā me āsūpasampadā.

626.

‘‘Sohaṃ eko araññasmiṃ, viharanto atandito;

Akāsiṃ satthuvacanaṃ, yathā maṃ ovadī jino.

627.

‘‘Rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ, pubbajātimanussariṃ;

Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ, dibbacakkhuṃ visodhayiṃ [dibbacakkhu visodhitaṃ (ka.)];

Rattiyā pacchime yāme, tamokhandhaṃ padālayiṃ.

628.

‘‘Tato ratyā vivasāne, sūriyassuggamanaṃ pati;

Indo brahmā ca āgantvā, maṃ namassiṃsu pañjalī.

629.

‘‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Yassa te āsavā khīṇā, dakkhiṇeyyosi mārisa’.

630.

‘‘Tato disvāna maṃ satthā, devasaṅghapurakkhataṃ;

Sitaṃ pātukaritvāna, imamatthaṃ abhāsatha.



我来帮您翻译这段巴利语文献。
12. 十二集
1. 戒德长老偈
608.
"在此世间应当修学戒律，善加修习；
因为奉行戒律，能带来一切成就。
609.
智者应护持戒律，以求三种安乐：
得到赞誉与满足，死后生天享乐。
610.
持戒者以自制，能获得众多朋友；
破戒者行恶业，则会失去友伴。
611.
破戒之人必定获得，恶名与不誉；
持戒之人常得到，美誉、称赞与名声。
612.
戒为根本立足处，是善法之母源；
为诸法之首要，故应净化戒律。
613.
戒为防护之界限，能使内心欢喜；
是诸佛之渡口，故应净化戒律。
614.
戒为无比之力量，戒为最胜武器；
戒为最上庄严具，戒为稀有铠甲。
615.
戒为大力之桥梁，戒为无上妙香；
戒为最胜涂香料，四方飘散芬芳。
616.
戒为最上之资粮，戒为至高旅费；
戒为最胜之载体，能行四方无碍。
617.
此世即受诸诽谤，来世堕入恶道；
愚人心常怀忧苦，因其不守戒律。
618.
此世即获诸称誉，来世生天欢喜；
智者心常怀欢悦，因其善守戒律。
619.
于此戒为最第一，智慧为最殊胜；
人间天上得胜利，皆因戒律智慧。
...戒德长老（偈颂完）...
2. 苏尼陀长老偈
620.
"我生于卑贱种姓，贫穷且食物稀少；
我从事低贱工作，是个废弃花卉者。
621.
为人所厌所轻蔑，常遭他人欺凌；
我以谦卑之心态，向许多人顶礼。
622.
尔时我见到佛陀，比丘僧众围绕；
大雄正入摩揭陀（现今比哈尔邦），最胜之都城中。
623.
我放下担竿走近，上前礼敬世尊；
为怜悯我一人故，人中至尊驻足。
624.
礼敬导师双足后，我立于一旁；
向一切众生至尊，请求出家为僧。
625.
于是具大悲导师，怜悯一切世间；
对我说："来比丘"声，此即是我具足。
626.
我独自住于林中，精进不懈怠修；
实践导师教诲言，如佛陀所教导。
627.
夜晚初分之时分，忆念宿世因缘；
夜晚中分之时分，清净天眼神通；
夜晚后分之时分，摧破无明黑暗。
628.
及至夜尽天明时，太阳升起之际；
帝释梵天皆来此，合掌礼敬于我。
629.
"礼敬人中骏马者，礼敬人中至尊；
你已断尽诸漏者，尊者值得供养。"
630.
此时导师见我被，天众所环绕时；
现露微笑之后，说出如下意义。

631.

[su. ni. 660 suttanipātepi] ‘‘‘Tapena brahmacariyena, saṃyamena damena ca;

Etena brāhmaṇo hoti, etaṃ brāhmaṇamuttama’’’nti.

… Sunīto thero….

Dvādasakanipāto niṭṭhito.

Tatruddānaṃ –

Sīlavā ca sunīto ca, therā dve te mahiddhikā;

Dvādasamhi nipātamhi, gāthāyo catuvīsatīti.

631.
"以苦行梵行修，以节制调伏意；
此为婆罗门道，此为最上梵行。"
...苏尼陀长老（偈颂完）...
十二集终
其摄颂：
戒德与苏尼陀，二位大神通长老；
此十二集之中，共有二十四偈。
[注：这里的摄颂是对这一章节内容的概括，说明十二集中收录了戒德长老和苏尼陀长老两位具有大神通力的长老的偈颂，总共二十四首偈颂。]


